gabolâ ga|bo|lâ [BF]
-
v.tr.
fâ che cdn. al crodi alc che nol è, soredut par vê un vantaç:
"Cussì si gabolin lis bolps!" dissal il contadin [che al veve imbroiât il diaul] (Giorgio Pascoli, Il contadin e il diaul)
Sin. burlâ , cjoli vie , freâ , freolâ , razirâ , strabuzarâ , ingjanâ , furducjâ , rizirâ , cjapâ sot , imbussulâ , imbolognâ , imbroiâ , buzarâ , imbuzarâ
Cfr. cabolâ