rizirâ  ri|zi|râ  [CO]

  1. v.tr. tornâ a zirâ o zirâ plui voltisle zirà e le rizirà [la copasse] par cjalâle ben (Ferruccio Costantini, Le copassute); lis mans che a riziravin la tace di bire cuasi vueite (Franco Marchetta, U-)
  2. v.tr. fâ che cdn. al crodi alc che nol è, soredut par vê un vantaç
    Sin. burlâ , cjoli vie , freâ , freolâ , imbroiâ , strabuzarâ , ingjanâ , furducjâ , cjapâ sot , imbussulâ , imbolognâ
    Var. razirâ