tudâ tu|dâ [CO]
-
v.tr.
fâ un vuast, fâ dams, ruvinâ:
ancje dal mio biel ort, intant che jo soi vie / lis ruiis mi àn dut tudât (Anute Fabris, Bisugne tignî dûr)
Sin. ruvinâ , sassinâ , disfâ , vuastâ , distruzi , sdrumâ , dissipâ , fiscâ , drazâ , strapaçâ , sfracassâ -
v.tr.
causâ grande soference:
tal bosc nol è ce mangjâ e ju tude la fam (Ivano Urli, Storie di Vera)
Sin. tormentâ , spirtudâ , tumiâ , cruziâ , torturâ