codebave  /-à-/  co|de|ba|ve  [CO]

  1. s.f. manifestazion atmosferiche violente, cun aiar une vore fuart e in câs ancje cun precipitazions, lamps e tonssi sbassave la codebave; tra nûl e tiere a inceavin i lamps, si rodolavin i tons (Pieri Somede dai Marcs, La bissebove)
    Sin. bovadice , bissebove , rogan , seon , sgoif , straleche , stravint , bisson1 , buie , codebuie
    Cfr. temporâl2 , burascjade , tristimp , burascje , burlaç