fugareli
/-é-/
fu|ga|re|li
[CO]
-
s.m.
fûc avonde piçul:
done Catin, cussì si clamave la femenute, cun cuatri bruscjis ur fasè sù un biel fugareli, e si de subit lis mans ator par che la cene a rivàs ancje par lôr (Luigi Gortani, La ospitalitât)
Sin. fugarele
, fugarice
Var. fugarel
, fugarili
Cfr. fûc
-
s.m.
fûc, ancje grant, fat tal viert, soredut pe Epifanie o par altris fiestis:
ah, il pignarûl! [...] nissune maravee che al vebi alçât di pês il jubâl a cualchidun, chel temul, par fâ il fugareli plui biel dal circondaris (Josef Marchet, Lis predicjis dal muini)
Sin. pignarûl
, paiarûl
, fughere
, panevin
, boreon
, fugarice
, burielon
, pignarili
, fugaron
, tamosse
, fugarele