fugareli  /-é-/  fu|ga|re|li  [CO]

  1. s.m. fûc avonde piçuldone Catin, cussì si clamave la femenute, cun cuatri bruscjis ur fasè sù un biel fugareli, e si de subit lis mans ator par che la cene a rivàs ancje par lôr (Luigi Gortani, La ospitalitât)
    Sin. fugarele , fugarice
    Var. fugarel , fugarili
    Cfr. fûc
  2. s.m. fûc, ancje grant, fat tal viert, soredut pe Epifanie o par altris fiestisah, il pignarûl! [...] nissune maravee che al vebi alçât di pês il jubâl a cualchidun, chel temul, par fâ il fugareli plui biel dal circondaris (Josef Marchet, Lis predicjis dal muini)
    Sin. pignarûl , paiarûl , fughere , panevin , boreon , fugarice , burielon , pignarili , fugaron , tamosse , fugarele
Cul patrocini di
Universitât dal Friûl