smurmugnâ
smur|mu|gnâ
[BF]
-
v.tr., v.intr.
dî o fevelâ sot vôs o in maniere pôc clare:
ducj intor a preavin, feminis e fruts inzenoglâts par tiere, i oms daûr, impins, smurmugnant (Pieri Menis, Il testament)
Sin. cibiscjâ
, cisicâ
, feveluçâ
, cjacaruçâ
, tabaiuçâ
, murmuiâ
, barbotâ
, smurmuiâ