rasintâ  ra|sin|tâ  [BF]

  1. v.tr. passâ une vore dongje, tocjant o scuasi tocjant alcun boconon di cjastinâr salvadi al veva slungjât i braçs fin a rasintâ ogni pôc al mûr (Anna Bombig, Par una cjastina...)
    Sin. rasâ , sfrissâ , lenzi , sfilâ2 , sfiliâ3
  2. v.tr. rivâ scuasi a un ciert risultât o a une cierte cundizionlis predicjis furlanis dal plevan / di sant Jacum, famôs in stramberiis, / che, in buine fede e sempliç, / cuant che al meteve a man / la spine dai esemplis, / al rasintave fin lis eresiis (Emilio Nardini, Lis predicjis dal plevan di Sant Jacum)