gratadore /-dò-/ gra|ta|do|re [BF]
-
s.f.
imprest cun busis cun ôrs uçâts o spiçâts che al covente par gratâ e ridusi in furçons, strissulis e v.i. ingredients tant che formadi, pan, râfs, carotis e v.i.
Sin. gratar , grati -
s.f.
bariere fate di stangjutis o di une plache cun tantis busis:
pa lis busis de la gratadore [dal confessionari] (Giovanni Zuttioni, Pal ingrès solenissim di pre Jacum Gravigi)
Sin. grati , gridele , gratar , grate , gatar1 , grade , fereade , gatarade , ristiel