cuissà  cui|ssà  [FO]

  1. av. par pandi dubicuissà se e varès capît, perdonât? (Roberto Ongaro, Il muc)
    Sin. sâstu , a savê
    Var. cui sa
    1. ancje par pandi sperance, auguricuissà se voaltris o podaressis judânus? (Franca Mainardis, Un bosc cence colôrs)
      Sin. vadì , va e no va , magari
    2. par esprimi indeterminazioni grancj gangsters a son stâts brincâts e metûts in galere no parcè che a vevin fat maçâ cuissà trops di lôr, ma nome par vie che no vevin paiât lis tassis (Riedo Pup, Par paiâ al vûl mistîr); un cuatri camions de crôs rosse, fers che a spietavin cuissà ce (Alan Brusini, Come tai romançs)
      Sin. sepi Diu
    3. tant che rispueste, par dî che no si sa, che no si pues savê"Vegnistu a bevi alc dopo?" "Cuissà. Vuê o ai pôre che il lavôr si slungjarà tant, ma in câs ti visi."
Polirematichis e espressions idiomatichis Proverbis:
  • "se" e "ma" e "cuissà", a son trê peraulis di ponderâ