cuintricambiâ cuin|tri|cam|bi|â [BF]
-
v.tr.
fâ o dî alc che al corispuint cun reciprocitât a alc che al è fat o dit di cdn. altri:
cuant che o sin stâts a cjase sô, nus à fat un aceton, cumò nus tocje a nô a cuinticambiâlu (Giulio Andrea Pirona, Novo vocabolario friulano)
Var. contracambiâ , cuintrecambiâ , cuintrigambiâ , cuintrigjambiâ
Cfr. cambiâ , tornâ , baratâ