stâ dibant    [CO]

  1. loc.v. no fâ nuie, no lavorânissun nol devi stâ dibant, parsè che ducj a àn alc se fâ in chist mont (Ugo Pellis, Catinuta); si sa, si strachisi plui a stâ dibant che no a lavorâ (Riedo Pup, I furlans e lis feriis)
    Sin. bibiâ , dandanâsi , oziâ , poltronâ
Components: Proverbis:
  • a sta dibant e ven la fiere
  • a stâ dibant no si romp i vues
  • al è miôr stâ dibant che no lavorâ dibant
  • al è un malâsi a stâ dibant
  • cui che al è usât a lavorâ nol po stâ dibant
  • cui che al sta dibant nuie nol à