impassionât
im|pa|ssi|o|nât
[AF]
-
p.pass., adi.
viôt impassionâ
, viôt impassionâsi
-
adi., s.m.
che, cui che al à o che al mostre grande partecipazion emotive, passion, amôr:
e jere stade une storie di amôr, chê dal so matrimoni: la fie dal paron de buteghe, impassionade mate di Turin, inmò frutaçats… Un amôr furiôs, cence calcui, cence resons (Dino Virgili, La aghe da pît la cleve)
Sin. ardint
, calorôs
, cjalt
, ferbint
, infogât
, passionât
-
adi., s.m.
che, cui che al à o che al mostre une vore di plasê tal fâ alc, tal stâ daûr di une cierte ativitât e v.i.:
vieluts impassionâts di antigaiis (Lelo Cjanton, Cincuante agn furlans)
Sin. ardint
, calorôs
, cjalt
, convint
, entusiastic
, fanatic
, ferbint
, infogât
, passionât
-
adi., s.m.
che, cui che al à pinsîrs, preocupazions, che al patìs e v.i.:
a cjantâ no è fadie / se no si è plui che cjamâts; / nô cjantin par fâ legrie / a chei puars impassionâts (Popolâr - Valentino Ostermann, A cjantâ no è fadie - Villotte friulane)
Sin. cruziât
, passionât
, passionôs
, soferent