aspirâ as|pi|râ [CO]
-
v.tr.
(ancje ass.)
tirâ sù un fluit:
al aspirà. Al espirà. E al le indenant a pipâ (Fabian Ros, Eivissa mon amour)
Sin. tirâ sù -
v.intr.
volê otignî alc, volê rivâ a une posizion, a une incarghe, a une cundizion e v.i.:
si pretindeve che lui podès aspirâ a la cariche di cjapitani des tredis vilis sot la Randis (Giovanni Gortani, Un gustâ diplomatic)
Sin. volê1 , desiderâ , bramâ
Cfr. suspirâ