fastidiâ fas|ti|di|â [CO]
-
v.tr., v.intr.
pensâ a alc o a cdn. in maniere incierte, preocupade, ansiose, ancje ossessive:
a vevin tacât a fastidiâ. "Cui sa dulà che al sarà, copât…" "Lu varan cjapât prisonîr, al tornarà…" (Jolanda Mazzon, Di là de rêt);
un di lôr al fastidiave par vie che al veve la femine tal ospedâl par fâsi operâ (Carlo Sgorlon, Prime di sere)
Sin. bacilâ , lambicâsi , pinsirâ , preocupâsi , vê pinsîr
Var. fastiliâ