cjaveçagne
/-çà-/
cja|ve|ça|gne
[CO, TS]
-
s.f.
agr.
spec. tal pl., fasse da cjâf dal cjamp, li che a finissin lis cumieris:
ma ce plui biel di fabricâ il cjaruç / sintâts te jarbe di une cjaveçagne? (Enrico Fruch, I zugatui)
Sin. cjaveç
, cjaveçâl
, frunts
, cjavece