sfondacj
/-àcj/
sfon|dacj
[CO]
-
s.m.
materie che e jere in sospension tun licuit e che si poie tal fonts di un contignidôr:
lei l'avignî tai sfondacjs dal cafè (Carlo Sgorlon, Ombris tal infinît)
Sin. fondacj
, fondac
Var. sfondac
Cfr. dipuesit
, morcje