imbunî
im|bu|nî
[CO]
-
v.tr.
(ancje fig.)
fâ che alc, sedi materiâl che imateriâl, al sedi plen, che nol vedi vueits o busis:
e in mieç a tancj onôrs, / no fevelavi che di fâ ducj siôrs, / di spandi protezions, / di avilî ciarts bufons, / di puints, di stradis, di bens comunâi, / di fâ imbunî fossâi (Pieri Çorut, Lis mês gloriis);
a svegrarin a fuarce di palis e pics e sapons a vuaiâ, a colmenâ, a imbunî rivuats e sfondaris, a splanâ bârs e grumbulis (Dino Virgili, La aghe da pît la cleve)
Sin. jemplâ
, colmâ
, colmenâ
, bonî
, bunî
Var. imbonî