bradascje /-dà-/ bra|das|cje [BF]
-
s.f.
plante avonde basse e plene di ramaçs o complès di ramaçs:
tor ator di chei claps si veve ingrumât ogni fate di bradascje (Gianluca Franco, Re Ricart in Friûl)
Cfr. baraç , baraçâr , brascjam , brascjâr- (fig.) complès di robis, materiâls o imateriâls, fissis e in gjenar disordenadis: une bradascje di cjavei neris e riçots (Carlo Tolazzi, Il nivel de aghe)