albespine  /-ì-/  al|be|spi|ne  [CO, TS]

  1. s.f. bot.com. arbossit spinôs cun rosutis blancjis, de famee des Rosaciis, lat. sient. Crataegus monogynalis paveis blancjis a laran a svolâ su la albespine e su lis margaritutis (Franca Mainardis, Un bosc cence colôrs)
    Sin. baraç blanc , spin blanc , piruçâr , pirutâr , pamut
    Cfr. pan poç , pirute , piruç , piruç de bolp , piruçut