clucât2 clu|cât [CO]
- p.pass., adi. viôt cluca2 , viôt clucâsi
-
adi.
che al à un dam, soredut un ingjâf, par vie di cualchi bote:
une rie di pladinis e pignatis clucadis (Maria Forte, La tiere di Lansing);
bancs carulâts, peçots tarmâts, vâs sclapâts, cjandelîrs clucâts (Josef Marchet, Lis predicjis dal muini)
Sin. macât , macolât