strangussîsi stran|gu|ssî|si [BF]
-
v.pron.intr.
jessi cjapât di turbament, gnervôs, ansie, preocupazion e v.i.:
dulia, spasim, raibeç / nus pochin da rion / e nus fan strangussî dret a rason (Zuan Batiste Donât, Dulia, spasim, raibeç)
Sin. conturbâsi , turbâsi , ingusîsi