istigazion /-òn/ is|ti|ga|zi|on [CO]
-
s.f.
azion di sburtâ cdn. a fâ alc, soredut alc di negatîf, agressîf o ilegâl:
scomparissin un pôc a la volta lis causis dei vizis e la istigazion al delit (Federigo Comelli, Il me paîs)
Var. instigazion