ingotâsi
in|go|tâ|si
[BF, TS]
-
v.pron.intr.
med.
cjapâ il mâl de gote o tacâ a vê i sintoms dal mâl de gote
Cfr. gote2
-
vet.
des bestiis, vê dolôrs tes çatis, soredut par stâ tun ambient umit:
e je une stale dulà che i nemâi si ingotin (Giulio Andrea Pirona, Ercole Carletti, Giovanni Battista Corgnali, Il Nuovo Pirona);
se [lis ocjis] a si ingotavin, ghi vigniva la aga tai 'sinoi. Bisugnava tignîli ta la paia e metili a durmî ta la sinisa... (Anonim, cit. in Piera Rizzolatti, Il fiume, la terra e l’uomo: ricerche linguistiche ed etnografiche nel comune di Morsano al Tagliamento)