gjardon  /-òn/  gjar|don  [CO, TS]

  1. s.m. bot.com. plante de famee des Asteraciis, che lis sôs fueis di Vierte si puedin ancje mangjâ, lat. sient. Cirsium arvensegraziosutis vilanelis / vaitmi a cuei chei urtiçons / sbisiait par chês tavielis / cepelaitmi dai gjardons (Toni Broili, I trucs furlans 1847); Toni al jere cun so barbe bande dal pin di Lauçà a gjavâ gjardon tun cjamp (Checo Tam, Puiesis)
    Var. sgjardon
Cul patrocini di
Universitât dal Friûl