gjambôs  gjam|bôs  [BF]

  1. adi., s.m. che, cui che al à lis gjambis lungjis ma pôc bielis, che pal fat di vê lis gjambis tant lungjis al è imbranât[tal bal des bestiis] si presente il camêl invidiôs / e i tache sot di impen. Ma al è cussì / malsestât e gjambôs il balarin, / che al à di grazie di mocâse prin / di cjapâlis par dret e par ledrôs (Enrico Fruch, Il camêl che al ûl balâ)
    Var. sgjambaçôs
Cul patrocini di
Universitât dal Friûl