disfridi /-frì-/ dis|fri|di [CO, TS]
-
v.pron.tr.
gastr.
cusinâ a planc tal gras:
disfridi la civole intun pôc di vueli di ulive, zontâ il rîs (Gabriele Pressacco, Un tris dut di ort)
Sin. dislidi
Var. disfrizi- v.pron.intr. cueisi a planc tal gras: si met dongje un pestât di ai, savôrs e osmarin, si lu fâs disfridi tal vueli (AAVV, Lis stelis dal Cjar Piçul)