condizionadôr  con|di|zi|o|na|dôr  [CO]

  1. s.m. aparât par meti in circolazion aiar fresc intun ambientlis machinis che a pivetin, il sunsûr dai condizionadôrs, il murmui dai motôrs tes fabrichis, il scjas de musiche (Francesco Sabucco, Ce davoi!)
    Cfr. climatizadôr