caviâr ca|vi|âr [CO, TS]
- s.m. gastr. ûfs di storion, calcolâts un mangjâ une vore bon e lussuôs: renghis, cais, bacalà, caviâr, cevole, / pes marinât, sardelis, sardelons, / (robis che nasin bon e fasin gole) (Pieri Çorut, L'ingrès); vuarevin gjoldi il bon caviâr (Giuseppe Le Lièvre, A la mê Guriza)